Es Nenožēloju Neko - Раймонд Паулс, bet bet

Kā sveces izdeg mūsu dienas

Uz lūpām paliek nedzīvs smaids

Sirds pielīmēta kā pie sienas

Un gultā guļ viens salauzts vaids

Es jautāju, kā tas notiek?

Bet to jau nedzird vairs neviens

Kaut kur aiz loga melnā tumsā

Ir zudis zelta pavediens

Es nenožēloju neko

Neko, neko, neko

Es patiesību meklēju

Un nenožēloju neko

Es nenožēloju neko

Neko, neko, neko

Es patiesību meklēju

Un nenožēloju neko

Tas drūmais vīrs ar rētu sejā

Kā viņu sauc — vai liktenis?

Viņš dejo rāmā nāves dejā

Bt viņam vēl nav apnicis

Kā sveces izdeg mūsu dzīvs

Un galaktikas laiku šķir

Es nenožēloju ne dienas

Un priecājos par to, kas ir

Es nenožēloju neko

Neko, neko, neko

Es patiesību meklēju

Un nenožēloju neko

Es nenožēloju neko

Neko, neko, neko

Es patiesību meklēju

Un nenožēloju neko

Es nenožēloju neko

Neko, neko, neko

Es patiesību meklēju

Un nenožēloju neko

Es nenožēloju neko

Neko, neko, neko

Es patiesību meklēju

Un nenožēloju neko

Es nenožēloju neko

Neko, neko, neko

Es nenožēloju neko

Neko, neko, neko

Es nenožēloju neko

Es nenožēloju neko

Neko, neko