Un Varbūt Mēs - Tumsa

Iešauj man tieši krūtīs

Vārdus, kas nepazudīs

Ka esi tu, ka esmu es

Un varbūt mēs

Nospersim laiku laikam

Atstāsim to vēl gaidām

Dienu, kad tu apstāsies

Es padošos

Un kāpēc ir tā

K laime tā sāp

Nu varbūt, ka tai

Tomēr samaksāts par daudz

Kā paēdis suns

Tā skatās uz jums

Un tai nevajag vairs

It nekā no mums

Baidies par to, kas iegūts

Domā par to, kā pietrūkst

Un atkal viss tik apnicis

Nu kam tas viss

Pazust starp rožu ziediem

No skata tik ļoti jaukiem

Un sadurties, un aplauzties

Kā apstāties?