Šūpļa dziesma - Larisa Mondrusa

Dusi, mans puisīt, ver actiņas ciet

Zvaigznes pie tumšajām debesīm zied

Dusi, mans dēliņ, ā-ā-ā

Aijā, aijaijā

Māmulīt pastāsti pasaku nu

Stāsti par bērziem un birztalu tu

Varbūt, ka dzeguzes zvani jau skan

Pusnaktī vijoles uzzied un tvan

Labi, mans puisīt, paklausies tad —

Ir zeme, ko aizmirst nevar nekad

Bērniem tur sulas ik pavasar' ir

Brūnajās krūzes skanoši pil

Sulas šīs nespēkā spēku spēj dot

Tveicē ik gurošo atspirdzinot

It visas slāpes šīs sulas spēj dzēst

Tikai ne tās, kas pēc dzimtenes

Māmulīt, pastāsti pasaku vēl

Kā saule pie apvāršņa norietot kvēl

Stāsti par jūru un liedagu man

Smiltīs, kad skrienot vējš pēdās kad skan

Labi, par zemi šo stāstīšu vēl

Viļņi tur krastmalā dzintaru veļ

Priedes tur slienas vai mākoņos

Nelūst tās vētrās ne negaisos

Ziemā tur sniegi kā ķiršziedi krīt

Rūtīs mirdz ledus raksti ik rīt

Ver acis ciet un palieci kluss

Šī dziesma nes dzimtenei sveicienus

Dusi, mans puisīt, ver actiņas ciet

Zvaigznes pie tumšajām debesīm zied

Dusi, mans dēliņ, ā-ā-ā

Aijā, aijaijā