Gadi - Imants Kalniņš, Ainars Mielavs

Var piesaukt debesis, var piesaukt elli

Bet atmiņas kā lavīnas reiz grūs

Tie gadi aizauļoja trakos zirgos

Sirds vietā tagad atstāts pakavs rūs

Kaut mazliet sarūsējis, tomēr ticiet

Ir šajā dzelzī laikam kaut kas dzīvs

Lūk, baltiem zirgiem atkal garām traucot

Tos kreisā pusē sajūt naglais spīvs

Nu kur jūs, kur jūs skrienat neprātīgie

Vai elpa deg jums pātagcirtiens spējš

Jel stājieties, un klāt būs viens no bara

Kas aizdrāzās reiz tā kā viesuļvējš

Es pazītu šo dūkano starp simtiem

Kad mežonīgām krēpēm plandot tas

No tālām, zilām pļavām šurpu skrietu

Un zeme drebētu no dunoņas

Vai tiešām tagad visi jūs tik tālu

Vai tiešām atkal grožos visi jūs

Nē, redzu jau, kaut kur aiz Oriona

Klīst balti zirgi zilā savvaļā